Ludza

 

Ludza

Lucyn                                                                                                                                                                                                                                                                                   


Attālums no Rīgas – 272 km (А6, А12)

9 730 iedzīvotāji

 

Pirmoreiz hronikās minēta 1177. gadā, pilsētas tiesības kopš 1777. gada.


Pēc dažiem datiem, pirmie ebreji šeit parādījās XVI gs. Kopiena izveidojās XVIII gs. sākumā. 1815. gadā pilsētā dzīvoja 1 176 ebreji (67% iedzīvotāju).


Ludza bija svarīgs reliģisks centrs. Pusotru gadsimtu gaitā kopienu vadīja slavenie rabīni no Altšūleru, Cijuni un Don-Ihjē ģimenēm. 1930. gados pilsētā bija astoņas sinagogas un lūgšanu nami.


1935. gadā Ludzā dzīvoja 1 518 ebreji jeb 24% no iedzīvotāju kopskaita.


1941. gada 14. jūnijā padomju vara no Ludzas uz Sibīriju deportēja 13 ebreju ģimenes.


1941. gada 3. jūlijā pilsētā ienāca nacistu karaspēks. Ebrejus sadzina geto un dažu akciju laikā iznīcināja. Ap 120 ebrejiem nosūtīja uz Daugavpili un Rēzekni, kur viņi gāja bojā.


Pēc kara Ludzā dzīvoja vairāk par simts ebrejiem, līdz 1980. gadu beigām viņi apmeklēja sinagogu, pilsētā cepa macu. Emigrācijas rezultātā kopiena ievērojami saruka. Ludzas ebreju kopienu atjaunoja 1990. gadu sākumā un šodien tajā ir 15 cilvēki.


Lielā sinagoga, Pirmā Maija iela 31. Viena no vecākajām sinagogām Latvijā, uzcelta 1801. gadā, pārbūvēta 1937. gadā. Pašlaik ēka netiek izmantota.


Piemineklis Holokausta upuriem, ezera krastā pie sinagogas. Atklāts 1991. gadā.

 

Ebreju skola, Raiņa iela 14. Atvērta 1919. gadā. Tā bija pamatskola ar mācībām jidišā. 1935. gadā tajā mācījās 209 bērni. Pēc Otrā pasaules kara ēka ievērojami pārbūvēta par      dzīvojamo māju.

 

Kapsēta, J. Soikāna iela. Viena no senākajām ebreju kapsētām Latvijā, izveidota XVIII gs. beigās. Pašlaik  – darbojošās kapsēta.

 

Atpakaļ

Pierakstīties jaunumiem