Liepāja


Liepāja

Lībava

 

Attālums no Rīgas – 218 km (А9)

85 710 iedzīvotāji


Pirmoreiz pieminēta 1253. gadā, pilsētas statuss kopš 1625. gada.


Ebreju kopiena nodibināta XVIII gs. beigās. 1799. gadā atvēra pirmo lūgšanu namu, bet 1806. gadā uzcēla pirmo sinagogu. 1803. gadā ebreju kopiena atklāja kapsētu un biedrību "Hevra Kadiša". Pirmā ebreju izglītības iestāde – talmud-tora – tika atklāta 1830. gadā. 1851. gadā darbu uzsāka skola ebreju zēniem, bet 1880. gadā – heders metukan.


XIX gs. pēdējā ceturksnī pilsētā uzcēla divas sinagogas. Galveno jeb Horālo sinagogu – vecpilsētā, bet otro – jaunajā pilsētas daļā. Turklāt bija daži minjani un lūgšanu nami. Tobrīd daudzi ebreji bija ieradušies uz Liepāju no Krievijas, Polijas un Lietuvas. Vairākums no viņiem pilsētā uzturējās nelikumīgi, 1890. gadā padzina ap 400 tādu ģimeņu. Neskatoties uz to, kopiena turpināja augt un līdz 1897. gadam sasniedza 9 454 cilvēkus no 64 489 pilsētas iedzīvotājiem.


Liepāja bija viens no lielākajiem Krievijas ebreju emigrācijas tranzīta punktiem – no 1906. līdz 1910. gadam no Liepājas ostas uz ārzemēm aizbrauca apmēram simts tūkstoši emigrantu.

 

1919. gadā atklāja astoņgadīgo skolu ar mācībām jidišā un bibliotēku. Pastāvēja arī skola ar apmācību ivritā un valsts ebreju ģimnāzija ar mācībām latviešu valodā.


1935. gadā pilsētā bija 7 379 ebreji jeb 13% no iedzīvotāju kopskaita.


1941. gada 14. jūnijā staļiniskais režīms deportēja 181 ebreju uz Sibīriju, vairākums no viņiem gāja bojā.


Kad 1941. gada jūnija beigās pilsētā ienāca vērmahta karaspēks, pilsētā palika ap 7 000 ebreju. Turpat atveda arī ebrejus no apkaimes. Pirmajās dienās 33 ebrejus nošāva pilsētas centrā, Raiņa parkā. 1941. gada 8. un 9. jūlijā simtus ebreju vīriešu atveda no cietuma un nogalināja jūras krastā, uz dienvidiem no bākas. Jūlija beigās sākās masveida nošaušanas Šķēdē. No 15. līdz 17. decembrim tika nošauti 2 773 cilvēki. Karu pārdzīvot izdevās tikai 20-30 ebrejiem, atrodot patvērumu pilsētā.


Pēc kara Liepājā dzīvoja daži simti ebreju, vairākums bija nācis no citām Padomju Savienības daļām. Liepājas ebreju kopiena atjaunota 1980. gadu beigās. Pašlaik Liepājā dzīvo apmēram 400 ebreji.


Lielā horālā sinagoga, Kuršu iela 11/13. Sinagogas ēka uzcelta 1868. gadā. Sagrauta 1941. gadā. 


Lūgšanu nams, Kungu iela 21. Pašlaik ēkā atrodas Liepājas ebreju draudze un Liepājas ebreju vēstures muzejs. 


Patversmes "Mošav-Zkeinim" lūgšanu nams, Kungu iela 21, pagalmā. Ēka uzcelta 1911. gadā.


Slimnīca "Linas-Hacedek", Bāriņu iela 11. 


Ebreju ģimnāzija, Bāriņu iela 12. Šajā celtnē darbojās ebreju pamatskola un valsts humanitārā tipa ebreju ģimnāzija. 


Ebreju skola ar mācībām ivritā, Kuršu iela 20. 


Šolom-Aleihema skola, Rožu iela 8. Dibināta 1919. gadā un strādāja līdz 1940. gadam. Šajā vienīgajā skolā ar mācībām jidišā 1921. gadā bija 336 skolēni. 1926. gadā skolu nosauca ebreju rakstnieka Šolom-Aleihema vārdā. 


Ebreju pamatskola un ģimnāzija, Kūrmājas prospekts 13. No 1935. līdz 1937. gadam šajā ēkā darbojās ebreju pamatskola, bet no 1937. līdz 1940. gadam – valsts ebreju ģimnāzija.

 

Ebreju nošaušanas vieta, Zvejnieku iela 7. Šeit no 1941. gada jūlija beigām līdz oktobra sākumam notika sistemātiska ebreju nošaušana. 


Dzīvojamā māja, kur slēpās ebreji, Tirgoņu iela 22. Šajā namā Roberts un Johanna Seduli no 1943. līdz 1945. gadam slēpa 11 ebrejus. Uz nama sienas – memoriālā plāksne, kas veltīta glābējiem. 


Hevra Kadiša, Klaipēdas iela 41. Kapsēta, Cenkones iela 18/20. Izveidota XIX gs. kā daļa no pilsētas Līvu kapsētas. Kapsētā ir piemineklis ebrejiem, kas gāja bojā Latvijas Brīvības cīņās 1919. gadā. 2004. gadā atklāta memoriālā siena. Uz tās ir Holokausta laikā un padomju nometnēs bojā gājušo 6 428 Liepājas ebreju vārdi. 


Memoriālais akmens, kas veltīts Liepājas geto, Kungu iela 29, pagalmā. 1942. gada vasarā nedaudz vairāk par 800 pilsētā palikušajiem ebrejiem tika pārcelti uz geto, kas tika izveidots starp Kungu, Apšu, Dārza un Bāriņu ielām. 1943. gada rudenī geto gūstekņus aizsūtīja uz Rīgu uz koncentrācijas nometni "Kaizervalde", bet vēlāk – uz Vācijas nometnēm. 


Šķēdes memoriāls, pilsētas ziemeļu daļa, 15 km no centra. Šajās kāpās jūras krastā no 1941. līdz 1945. gadam tika nošauts no 6 500 līdz 7 000 cilvēkiem, tostarp 3 640 ebreji, 2 000 padomju kara gūstekņi, 1 000 Latvijas civiliedzīvotāji. 2005. gada jūnijā atklāts memoriālais ansamblis pēc tēlnieka Raimonda Gabaliņa projekta. To veido milzīga uz zemes guļošā menora, kas veidota no Kurzemē savāktiem lauka akmeņiem. Stellās izkalti citāti no Bībeles.


Atpakaļ

Pierakstīties jaunumiem