Kuldīga

 

Kuldīga

Goldingena

 

Attālums no Rīgas – 150 km (А10)

13 500 iedzīvotāji

 

Pirmoreiz pieminēta 1242. gadā, pilsētas statuss kopš 1378. gada. Ebrejiem atļāva apmesties pilsētā tikai pēc 1795. gada, kad Kurzemi pievienoja Krievijas impērijai. 1801. gadā organizē Hevra Kadišu, drīzumā uzceļ sinagogu, skolu, talmud-toru.


1835. gadā 2 330 ebreji bija 57% iedzīvotāju. 1935. gadā Kuldīgā no 7 180 iedzīvotājiem bija 646 ebreji.


1941. gada 1. jūlijā pilsētā ienāca vācu karaspēks. Okupācijas sākumā daļu ebreju nogalināja tuvējā mežā, citus izveda uz Padures mežu dažos kilometros no pilsētas un tur nošāva. No iznīcināšanas paglābās tikai daži ebreji, kurus paslēpa vietējie iedzīvotāji.  


Sinagoga, 1905. gada iela 6. Uzcelta 1875 gadā. 1941. gadā sinagoga kalpoja par ebreju ieslodzījuma vietu. Pēc kara izmantoja graudu glabāšanai, bet 1958. gadā to pārbūvēja par kinoteātri. Pašlaik ēkā notiek  rekonstrukcijas darbi – tajā būs izvietota pilsētas bibliotēka un izstāde par Kuldīgas ebreju vēsturi. Pagalmā saglabājusies beit-tahara, kā arī 1862. gadā uzceltā Mazā sinagoga, ko padomju laikos pārbūvēja par garāžu. Pēc rekonstrukcijas šajā celtnē izveidos izstāžu zāli. 


Kapsēta, Liepājas iela. Izveidota XIX gs. sākumā. Tā bija pilsētas kapsēta, ko sadalīja luterāņu, katoļu, pareizticīgo un jūdaistu g. 1970. gadā kapsētas vietā izveidoja parku. Ebreju sektorā saglabājās vairāk nekā 20 pieminekļi.

 

Ebreju skola, Smilšu iela 6. Skolu atklāja 1926. gadā. Mācības notika vācu valodā un ivritā. Pašlaik ēkā darbojas mūzikas skola.

Atpakaļ

Pierakstīties jaunumiem