Daugavpils


Daugavpils

Dinaburga, Dvinska

 

Attālums no Rīgas – 232 km (А6)

109 421 iedzīvotājs

 

Dibināta 1275. gadā kā pils. Pilsētas tiesības kopš 1582. gada. Nosaukums vairākkārt mainījies: Dinaburga, Borisogļebova, Dvinska (no 1893.), Daugavpils (kopš 1920.). Dinaburgas ebreju kopiena radās XVIII gs. otrajā pusē. Pirmās uzticamās ziņas par ebreju skaitu ir no 1784. gada, kad pilsētā bija reģistrēti 1 773 ebreji. Dinaburga bija pirmā Latvijas lielā pilsēta, kur, sākot ar 1785. gadu, ebreji tikuši ievēlēti pašvaldībā. Pirmā pasaules kara priekšvakarā Dvinskā dzīvoja 55 686 ebreji jeb 49% iedzīvotāju. Tas bija augstākais ebreju procents, kas jebkad dzīvojis šajā pilsētā. Vairākas desmitgades kopienu vadīja pasaulē plaši pazīstamie rabīni – Meirs-Simha Kacs-Kagans (Or Sameah) (1843–1926) un Josifs Rozins (Rogačovas gaons) (1858–1936).


1910. gadā Dvinskā darbojās 34 sinagogas, slimnīca "Bikur-Holim", veco ļaužu nams, ēdnīca trūcīgajiem, bija ebreju teātris. XIX gs. beigās Dvinskā atradās Krievijas lielākā sērkociņu rūpnīca, kurā strādāja 676 cilvēki. Šī pilsētas lielākā uzņēmuma vadītājs bija Šlomo Zaks. 1935. gadā Daugavpilī bija 11 106 ebreji jeb 25% iedzīvotāju. 1920.–30. gados ebrejiem piederēja vairāk nekā 100 uzņēmumi. Pilsētā strādāja četras ebreju bibliotēkas, desmit jauniešu, četras skolotāju un citas ebreju organizācijas. Tika atvērtas septiņas ebreju pamatskolas, divas ģimnāzijas, talmud-tora, vairākas ješivas, hederi. Sinagogu skaits pieauga līdz četrdesmit.


1941. gada 14. jūnijā starp staļiniskā režīma deportētajiem bija 174 ebreji. 1941. gada 26. jūnijā Daugavpili ieņēma vācu armija. Par pirmajiem Holokausta upuriem kļuva 1 150 ebreji, kurus nošāva jūlija sākumā. 1941. gada 15. jūlijā tika izdota pavēle par geto izveidošanu. 1943. gada 28. oktobrī izdzīvojušos gūstekņus aizsūtīja uz Rīgu uz koncentrācijas nometni "Kaizervalde".


Pēc kara uz Daugavpili atgriezās ap 500 cilvēkiem, kas pārdzīvoja Holokaustu, kā arī atbrauca ebreji no citām Padomju Savienības republikām. Daugavpils ebreju kopiena atjaunota 1980. gadu beigās. Pašlaik pilsētā dzīvo ap 400 ebrejiem, darbojas reliģiskā un laicīgā ebreju kopiena, sinagoga, aktīvas ir dažādas ebreju organizācijas.

 

Sinagoga "Kadiš", Cietokšņa iela 38. Uzcelta 1850. gadā, rekonstruēta 2005.–2006. gadā, pateicoties Marka Rotko bērnu finansiālajam atbalstam. Šobrīd vienīgā darbojošās pilsētas sinagoga. Otrajā stāvā  izvietots muzejs "Ebreji Daugavpilī un Latgalē". Sinagogas ēka ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis.

 

Lielā sabiedriskā sinagoga, Lāčplēša iela 39. Uzcelta 1840. gadā, tajā ietilpa 220 cilvēki. Padomju laikā šeit izvietoja sporta zāli, tagad te ir veikals. Ēka ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis.

 

Aptera sinagoga, Sakņu iela 29. Uzskata, ka sinagoga nosaukta rabīna vārdā, kas to uzcēla un tajā kalpoja. Tagad ēka ir pārbūvēta un tajā darbojas ebreju kopiena.

 

Mihoelsa māja, Mihoelsa iela 4. 1890. gada 16. martā šajā namā dzimis pazīstamais aktieris un režisors, Maskavas Valsts Ebreju teātra direktors, ievērojamais sabiedriskais darbinieks Solomons Mihoelss (1890–1948). Memoriālā plāksne uz ēkas tika atklāta par godu viņa dzimšanas simtgadei.

 

Piemineklis Markam Rotko, 18. novembra iela 2 (Daugavas krastā). Atklāts 2003. gada septembrī par godu viena no vadošajiem abstraktā impresionisma pārstāvjiem, Dvinskā dzimušā Marka Rotko (1903–1970) simtgadei. Pieminekļa autors  ir Romualds Gribovskis.

 

Ebreju ģimnāzija, Saules iela 38. Šajā ēkā no 1935. gada strādāja humanitārā tipa pašvaldības ģimnāzija ar mācībām ivritā. 1939./1940. gadā šeit mācījās 187 skolēni un strādāja 18 skolotāji. Ēka ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis.

 

Ebreju amatniecības skola, Varšavas iela 21. Ēka uzcelta pēc inženiera J. Movšenzona projekta XX gs. sākumā. Skola pastāvēja līdz 1940. gadam. Pašlaik šeit darbojas transporta skola.  Ēka ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis.

 

Memoriālā plāksne Gžegožam Fitelbergam,  Mihoelsa iela 58. Gžegožs Fitelbergs (1879–1953) – ebreju izcelsmes poļu komponists, diriģents, vijolnieks, dzimis Dinaburgā. Plāksne atklāta 2005. gadā, tās autore – Olga Baumane.

 

Komunālā kapsēta, 18. novembra iela 220. Kapsētas ebreju sekcija izveidota pēc Vecās ebreju kapsētas likvidācijas 1950. gadu vidū. Šeit pārbedīti pasaulē plaši pazīstamie rabīni Meirs-Simha Kacs-Kagans un Josifs Rozins. Divās kapsētas vietās ir kompakti ebreju apbedījumi (100 līdz 200 kapavietas). Daži kapakmeņi izgatavoti pirms Otrā pasaules kara. Netālu no kapličas atrodas piemineklis Holokausta upuriem.

 

Tilta nocietinājums, Lielā iela 1, tagad cietums. Šeit no 1941. gada jūlija vidum līdz 1942. gada 1. maijam atradās geto, kurā sadzina vairāk nekā 15 000 cilvēku – Daugavpils iedzīvotāju, bēgļu no Lietuvas, kā arī ebreju no citām Latgales pilsētām un ciematiem. Geto tika iznīcināti ap 9 000 cilvēku.

 

Piemineklis fašisma upuriem, Mežciems, 6 km no pilsētas pa šoseju Daugavpils – Rīga, pa labi 1 km mežā un pa kreisi 100 m. Atklāts 1960. gadā. 1989. gadā šeit pārbedīja nošauto ebreju mirstīgās atliekas. 2007. gadā uzstādīts piemineklis Holokausta upuriem.

 

Memoriāls Holokausta upuriem, Mežciems, 7 km no pilsētas pa šoseju Daugavpils – Rīga, pa labi 100 m mežā. Atklāts 1991. gada 10. novembrī, autors – Oļegs Marinoha. Ansambļa centrā atrodas piemineklis ar uzrakstu jidišā "Izraēlas dēlu piemiņai". Apkārt izvietoti 16 memoriālie akmeņi ar Vācijas okupēto valstu nosaukumiem un upuru skaitu starp šo valstu ebreju iedzīvotājiem.

 

Piemineklis Holokausta upuriem, 18. novembra iela 66а. Uzstādīts 2007. gadā aiz pilsētas cietuma 1 150 ebreju nošaušanas vietā.

 

Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs, Rīgas iela 8. Tālr. 65422709. Tiek izstādīta unikāla Marka Rotko darbu reprodukciju kolekcija, kas maksimāli pietuvinātas oriģināliem. Daļa muzeja eksponātu veltīta Dvinskā dzimušā "tango karaļa", komponista Oskara Stroka (1892–1975) dzīvei un darbam. 

Atpakaļ

Pierakstīties jaunumiem