Bauska

 

Bauska

 

Attālums no Rīgas –  66 km (А7)

10 309 iedzīvotāji

 

Pirmo reizi rakstiskajos avotos pieminēta 1443 gadā. Pilsētas statuss kopš 1609 gada. XVII gs. sākumā Mēmeles labajā krastā radās pirmais ebreju ciemats, ko dibināja no Lietuvas nākušie ebreji. XVIII gs. tika uzbūvēta sinagoga un ierīkota kapsēta. 1820 gadā ebrejiem ļāva apmesties pašā pilsētā, ebreju kopiena tika oficiāli reģistrēta. 1881 gadā Bauskā dzīvoja 3 631 ebrejs, kas bija 60% no pilsētas iedzīvotāju skaita. Ebreju kopienu vadīja pasaulē pazīstamie rabīni Mordehajs Eliasbergs (no 1862 līdz 1889.) un Ābrams-Ichaks ha-Koens Kuks (no 1895. līdz 1904.).


Sākotnēji pilsētā bija divi hederi, talmud-tora, bet vispārējo izglītību ebreju bērni  ieguva krievu skolā. 1920. gadā atvēra pamatskolu, kurā mācību valodas bija ivrits un jidišs, bet 1926. gadā darbu uzsāka ebreju bērnudārzs. 1935. g. no pilsētas 4 904 iedzīvotājiem 778 bija ebreji.


1941. gada 28. jūnijā pilsētu ieņēma Hitlera karaspēks. Bauskas ebreju iznīcināšana tika pabeigta līdz 1941. gada augusta vidum. Kad 1944. gada 30. jūlijā Bausku atbrīvoja no nacistiem, pilsētā bija palikuši tikai divi ebreji.


Sinagogas, Rīgas iela 35. Šeit XIX gs. divdesmitajos gados tika uzcelta koka sinagoga. 1840. gadā blakus uzbūvēja mūra ēku. Tajā atradās arī rabīna dzīvoklis, kurā savulaik dzīvoja rabīns Kuks. Abas sinagogas tika nodedzinātas 1941. gada. 4. jūlijā.


Piemineklis nacisma upuriem, pa labi no tilta pāri Mēmelei. 1941. gada 2. jūlijā šajā vietā pie vecās ebreju kapsētas notika pirmā publiskā nonāvēšana – tika nošauti 20 ķīlnieki, 5 no kuriem bija ebreji. Nošaušanas vietā XX gs. piecdesmito gadu vidū tika uzstādīts piemineklis, bet 2006. gadā tam pievienoja granīta plāksni ar bojā gājušo vārdiem.


Hasīdu lūgšanu nams, Kalnu iela 2. Ēka uzcelta 1938. gadā.  


Košera lopkautuve un gaļas veikals,  Rīgas iela 37. Uzcelta XIX gs. otrajā pusē.


Ambulatorija, Rīgas iela 51. 1941. gada jūlija vidū šeit tika īstenota bezprecedenta akcija. 56 ebreju vīrieši, tostarp 9 zēni vecumā no 8 līdz 15 gadiem, tika ievietoti pilsētas ambulatorijā un sterilizēti. Jūlija beigās un augusta sākumā visi, izņemot vienu cilvēku, kam izdevās bēgt, bija nošauti. Pašlaik šajā ēkā ir vietējās avīzes redakcija. 


Mikva,  Upes iela 3. Pēc Otrā pasaules kara ēku pārbūvēja par dzīvojamo māju.


Salātu iela. Nacistu okupētajā Bauskā ebrejiem tika aizliegts atrasties pilsētā. 300 – 400 vietējo ebreju bija izraidīti no pilsētas centra. Salātu iela bija savdabīga robeža, kuru viņiem bija aizliegts šķērsot.


Ebreju reliģiskā skola, Kalnu iela 20. Šajā ēkā atradās arī rabīna un skolotāju dzīvokļi. Pašlaik ēka netiek izmantota.


Mihelsonu māja, Rūpniecības iela 10. Uzbūvēta XIX gs. vidū kā dzīvojamā māja ar veikalu pirmajā stāvā. 1920. gados šeit bija latviešu vidusskola, 1930. gados namā darbojās ebreju vidusskola.


Nahmana Jankeloviča tipogrāfija, Rūpniecības iela 5. 1893.gadā N. Jankelovičs dibināja pirmo vietējo avīzi "Bauskas Sludinājumi", ko izdeva šajā ēkā. Avīze iznāca līdz 1915. gadam ar 1 000 – 1 500 eksemplāru laidienu.


Likvertenes mežs, 8 km no Bauskas pa Bauskas-Vecsaules ceļu, pa labi 1 km mežā. Šajā mežā divās naktīs 1941. gada augustā tika nogalināti, pēc dažādiem datiem, no 700 līdz 800 ebreji no Bauskas un tās apkārtnes.


Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs, Kalna iela 6.Tālr. 63960509, 63960506. Daļa no muzeja ekspozīcijas veltīta Bauskas ebreju vēsturei.

Atpakaļ

Pierakstīties jaunumiem