Aizpute

 

 

Aizpute  

Hasenpoth 

 

Attālums no Rīgas – 186 km (А9, Р115) 

5 346 iedzīvotāji

 

 

Pirmo reizi rakstiskajos avotos pieminēta 1253. gadā. Pilsētas statuss kopš 1378. gada. 1751. gadā Aizputē tika izveidota viena no pirmajām ebreju kopienām Kurzemē. 1881. gadā vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju bija ebreji. 1935. gadā Aizputē dzīvoja 534 ebreji (15,6 % iedzīvotāju).  1941. gada 3. novembrī visi pilsētā esošie ebreji – 386 cilvēki – tika sadzīti sinagogā, tad izvesti mežā uz dienvidiem no pilsētas un nošauti. 


Sinagoga, Atmodas iela 16. Uzbūvēta 1751. gadā, atjaunota 1935. gadā. Senākā no šobrīd pastāvošajām sinagogām. Blakus tai 1875. gadā uzbūvēta Mazā sinagoga, ko renovēja 1933. gadā. Pēc Otrā pasaules kara abas ēkas tikušas apvienotas un kopš 1955. gada tiek izmantotas kā pilsētas Kultūras nams. Ir saglabājušies sākotnējā perioda griestu apgleznojumi.


Mikva, Krasta iela, Tebras upes krastā, pie sinagogas. Pagrabos saglabājušās XIX gs. velves. Pašlaik ēka ir pamesta.


Ebreju tiltiņš. Savieno Tebras upes krastus pie sinagogas. Nosaukums saglabājies kopš XIX gs.


Kapsēta, 200 m no Kalvenes ielas beigām, aiz pilsētas robežas. Izveidota XVIII gs. otrajā pusē. Saglabājusies liela daļa kapakmeņu. Daži no tiem ir unikāli: izlieti no čuguna, ar ebreju burtu veidotiem uzrakstiem vācu valodā.


Misiņkalna pilsētas kapsēta. Holokausta upuru pārbedīšanas vieta.


Novadpētniecības , Skolas iela 1. Tālr. 63448880. Daļa no muzeja ekspozīcijas veltīta pilsētas ebreju vēsturei.  


 

 

 

 

Atpakaļ

Pierakstīties jaunumiem